Madride

Museo del Prado
Centro de Arte Reina Sofia
Museo Thyssen-Bornemisza
Plaz Mayor
Las-ventas
<-Atpakal

Madride ir Spanijas galvaspilseta un ari lielaka tas pilseta pec iedzivotaju skaita. Madrides aiznem 607 km2 un ietver sevi 21 administrativo rajonu. Vel Madride ir lielakais ekonomiskais, politiskais un kulturas centrs valsti. Pilsetai ir liels transporta mezgls - dzelzcels, atrgaitas celi, viena no lielakajam lidostam pasaule (aiznem 4.vietu Eiropa, bet 11. – pasaule).

Madridiesiem ir teiciens: „Madridi var samainit tikai pret debesim, bet tikai tad, ja tur bus caurumins, kura vares skatities uz Madridi” Madride tiek saukta ari par laca un zemenu koka pilsetu. Pec vienas no versijam, nosaukums radies XII – XIII gs. kad Madrides apkartne bija daudz lacu un zemenu.

Viens no apskates objektiem pilseta ir „Makslas zelta trijsturis”, kura ietilpst 3 pasaulslaveni muzeji – Prado muzejs, Karalienes Sofijas muzejs un Tissena Bornemisi muzejs.

Museo del Prado

Prado muzejs tika dibinats 1819.gada, savukart ekas, kura tas atrodas, celsana sakas jau 1775.gada. Muzeja glabajas vacu (Lukasa Kranaha, Alberta Djurena), spanu (Greko, Goja, Gurborna, Murillo), flamu (Rubens, Veidens), italu (Botticelli, Tintoretto) makslinieku darbi.

Centro de Arte Reina Sofia

Muzejs dibinats 1986.g. Tas sastav no izstazu zales un bibliotekas, kura ir vairak par 40 000 gramatam. Saja muzeja var apskatit modernas makslas darbus.
Muzeja atrodas pati popularaka Pablo Pikaso glezna „Gernika”, ka ari Salvadora Dali un Zana Miro darbi.

Museo Thyssen-Bornemisza

Tissena Bornemisa muzejs ir visjaunakais no 3 muzejiem, jo dibinats 1992.g. Tas ir vislielaka pasaules privata galerija.Muzejs kalekciju var apskatit Villahermosa pili. Muzeja var apskatit dazadu eru gleznas sakot ar Renesanses laikmetu un beidzot ar impresionisma, sirealisma un kubisma darbiem.

Plaz Mayor

Plaz Mayor tika uzcelta 2 gados, Filipa III valdisanas laika. Visa plats tika celta Madrides baroka stila. Plaz Mayor sastav no 136 ekam, kuras iebuveti 437 balkoni. Senak uz balkoniem skatijas bruninieku turnirus, karalnama ceremonijas, versu cinas, religiozas ceremonijas. Lidz 18.gs. ekas prieksa notika versu cinas. Musdienas plats apkartne ir daudz kafejnicu, notiek daudzi koncerti un gadatirdzini. Lidzigas celtnes ka Plaz Royal var redzet ari citas Spanijas pilsetas, ka ari bijusajas Spanijas kolonijas Latinamerika.

Las-ventas

Grandioza arena versu cinam, kas celta no kiegeliem. Atrodas Alkala ielas beigas (Alkala – viena no galvenakajam Madrides ielam). Arena var ietilpt lidz pat 23 000 skatitaju. Versu cinas notiek no marta lidz oktobrim svetdienas un svetku dienas.
Tikai pec uzstasanas saja arena toreadors sanems pilnigu savas prasmes atdzisanu, bet fermas, kas audze cinas versus, klust slavenas, ja to majlops ir uzstajies arena.
Pie ieejas Las-Ventas ir uzstadits piemineklis bojagajusajiem cinas un arstam Aleksandram Flemingam, jo vins atklaja penecilinu, kas glabj dzivibas smagi ievainotajiem toreadoriem. Aiz arenas atroda muzejs, kas veltits korridai. Muzeja ir izlikti slaveno toreadoru (Granero, Monelete, Gerrite u.c.) portreti, vinu ieroci, terpi, afisas un mumificetas versu galvas.