Veidoja:Rihards Artūrs Ādamsons

FAKTI.

Ziemeļāfrikas dzeloņcūka (Hystrix cristata)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase Placentāļi (Eutheria)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigationJump to search
Dzeloņcūkveidīgo apakškārta
Hystricomorpha (Brandt, 1855)
Ziemeļāfrikas dzeloņcūka (Hystrix cristata)
Ziemeļāfrikas dzeloņcūka (Hystrix cristata)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase Placentāļi (Eutheria)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)
Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha) ir grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārta, kas apvieno gandveidīgos un dzeloņcūkveidīgos grauzējus.[1] Šajā apakškārtā ir 17 mūsdienās
dzīvojošu sugu dzimtas.

Dzeloņcūkveidīgo apakškārtas sugas sastopamas Vecajā pasaulē un Dienvidamerikā, bet to daudzveidība pamatā attīstījusies Dienvidamerikā. Dzeloņcūkveidīgās sugas šajā kontinentā dzīvoja
jau oligocēna laikā,[2] lai gan pirms tam vienīgie nelidojošie dzīvnieki, kas šeit mājoja, bija somaiņi (Metatheria), placentāļi (Xenarthra) un nagaiņi (Meridiungulata). Daļa
zinātnieku uzskata, ka Dienvidamerikā grauzēju sugas ieradās no Āfrikas, pārpeldot Atlantijas okeānu, lai gan tas ir diskusiju temats un vienprātības par šo sugu nokļūšanu Dienvidamerikā
nav










Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)
Infrakārta Dzeloņcūku infrakārta (Hystricognathi)

Dzeloņcūku infrakārta
Hystricognathi (Tullberg, 1899)
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris)
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)
Infrakārta Dzeloņcūku infrakārta (Hystricognathi)
Dzeloņcūku infrakārta jeb īstās dzeloņcūkas (Hystricognathi) ir grauzēju kārtas (Rodentia) infrakārta, kas apvieno lielāko daļu dzeloņcūkveidīgo sugu. Īstās dzeloņcūkas kopā ar izmirušo
Tsaganomyidae dzimtu veido dzeloņcūkveidīgo infrakārtu (Hystricognathiformes)

Visas dzeloņcūku infrakārtas sugas apvieno kopēja morfoloģiska īpašība - vienāda galvaskausa kaulu struktūra, kā arī košļāšanas muskuļi (latīņu: musculus masseter) daļēji iet caur sejas
infraorbitālajiem caurumiņiem un pievienojas kaulam no otras puses.[1][2] Lielai daļai sugu ir novērota rotaļāšanās, kas izpaužas kā cīkstēšanās, skriešanās un vajāšana un bēgšana.
Garkājainās sugas ir kustīgākas un rotaļīgākas par īskājainajām sugām.[3]

Vārds jaguārs cēlies no Amerikas indiāņu vārda "yaguara", kura nozīme ir "tas, kurš nogalina ar vienu lēcienu".

    Fakti par Baltijas jūru.
  1. Tā ir viss bagātākā jūra ar dzintariem
  2. Baltijas jūrai ir viss izrobotākā krasta līnija.
  3. viens no viss noslogotākajiem kuģu tīkliem.
  4. viss saldākā jūra!
  5. viss blīvākais apdzīvojums krasta līnijas tuvumā (~50km)
  6. viss lielākais sateces baseins!
  7. viss jaunākā jūra!

Fakti par Plitvices nacionālo parku.
Horvātijas Republika Galvaspilsēta: Zagreba Platība: 56542 m2 Populācija: 4,5 milj. Valoda: Horvātu Valūta: HRK Reliģija: Romas katoļticīgie; Pareizticīgie; Musulmaņi Laika zona: GMT +1
Plitvice Jezera (Plitvices ezeri) ir Horvātijā ļoti labi pazīstams parks. Plitvice ezeri ir iekļauti UNESCO pasaules dabas mantojuma sarakstā. Plitvice ezeri ir sešpadsmit mazu ezeru grupa - Proscansko Jezero, Labudanovac ezers, Ciganovac ezers, Galovac ezers, Kozjak ezers.. – kas savstarpēji savienoti ar daudziem lieliem un maziem ūdenskritumiem. Plitvice ūdenskritumus ir veidojuši dabīgas šūnakmens nogulsnes – kaļķakmens veids, kas radījis šo unikālo un atraktīvo dabas brīnumu. Plitvice Nacionālais parks ir teritorija, ko iekļauj biezi dižskābaržu un egļu meži, ko apskalo Korana upes daudzie avoti. Plitvice Nacionālo parku izrotā vairākas alas un puķu pļavas. Plitvica ezeru teritorijā savu mājvietu ir atraduši arī brūnie lāči. Plitvice ezeru teritorija ir paradīze pastaigu un pārgājienu cienītājiem, kā arī dabas mīļotājiem. Vasarās ezeri ir mīlīgi un vēsi, ziemās tie ir ledaini un mierīgi, rudeņos dzeltenīgi, pavasaros svaigi un zaļi – katrā gada laikā atrasties šo ezeru teritorijā ir privilēģija. Plitvice parks ir izdevīgi izvietojies blakus galvenajam ceļam, kas savieno Zagreb un Horvātijas Adrijas jūras piekrasti. Parks ir viegli pieejams ar sabiedrisko transportu, kā arī ar velosipēdu no Karlovac , Zagreb vai Split . Tā kā parks ir ļoti populārs gan horvātu, gan citu viesu vidū, Plitvice ezeru teritorijā un tuvējā apkaimē ir daudzas palikšanas iespējas.
FAKTI PAR KRKA PARK.(CROATIA) Horvātijas Republika
Galvaspilsēta: Zagreba
Platība: 56542 m2
Populācija: 4,5 milj.
Valoda: Horvātu
Valūta: HRK
Reliģija: Romas katoļticīgie;
Pareizticīgie;
Musulmaņi
Laika zona: GMT +1

Sibenik reģions ir viens no Vidusjūras klusākajiem nostūriem, kur vēl joprojām ir vieta un laiks, lai veiktu atklājumus fascinējošajā un dažādajā ainavā. Krka nacionālais parks un Sibenik pilsēta ir simboliski kontrasti, kas atrodami centrālajā Dalmatia . Šeit atrodas raupji kaļķakmens kalni, kas izvietojušies iepretim juceklīgajiem Adrijas jūras arhipelāgiem. Tāpat šeit ir dažādu parku un rezervātu dažādība un dabiskais skaistums, kombinācijā ar bagātīgo un labi saglabāto seno piekrastes apdzīvoto vietu kultūras mantojumu. Šī ir ainava, kas ieinteresētam viesim piedāvā daudz ko, un, par laimi paliek neskarta no betona kūrortu attīstības. Sibenik un centrālā Dalmatia piekraste izbaida jauku Vidusjūras klimatu ar siltām, sausām vasarām, apvienotām ar atvēsinošām jūras brīzēm un Adrijas jūras kārdinājumu. Iekšzemē, nacionālajā parkā, upe un ūdenskritumi neitralizē tveici. Ziemās klimats ir maigs un mitrs, taču, jāņem vērā, ka daudzas vietas ir slēgtas. Neregulāra kaļķakmens vidi ir veidojusi oglekļa dioksīda un karbonātiežu izšķīšana ūdenī. Tūkstošu gadu laikā šī procesa rezultātā Krka upei , izcīnot ceļu cauri garai aizai un raujoties pāri krācēm, ir veidojušās vairākas īpatnējas ģeomorfoloģiskas iezīmes. Neregulārā kaļķakmens ainavas raksturo arī augsti attīstītas apakšzemes drenāžas sistēmas, padarot teritoriju par ideālu vietu tiem, kas ir ieinteresēti speleoloģijā un alu izpētē. Teritorija ir bagāta ar Vidusjūras klimatiskās zonas floru un faunu. Apkārtējie meži ir jaukti ar skābaržiem, cipresēm, papelēm, ozoliem un vītoliem. Šeit dzīvo vairāk nekā 200 putnu sugu, tai skaitā zeltītie ērgļi, bet upē mājvietu ir atraduši Visovac forele un Adrijas lasis. Adrijas jūra ir ar Vidusjūras klimatu tā labākajā izpausmē. Ja citās vietās tā ir piesārņota un ļaužu pārpilna, Horvātījā jūra ir zila, dzidra un tīra. Tā arī nodrošina piekraste dzīves ritmu. Krka nacionālais parks ir dibināts 1985.gadā. 142 km2 lielais parks seko Krka upes plūsmai no tās iztekas Dinaric kalnu pakājē tās īsajā ceļojumā cauri dramatiskajai kaļķakmens ainavai līdz ietekai Adrijas jūrā. Upe plūst cauri kaļķakmens aizai, ar vairāk nekā 220 m lielu kritumu 50 km garumā ar astoņām krācēm. Tikai divi ūdenskritumi – Skradinski buk un Roski slap – atrodas pašā parkā, lai gan pirmais ir visiespaidīgākais no visiem ar 46 m kritumu pāri septiņpadsmit kaļķakmens pakāpieniem. Sibenik pirmo reizi ir minēta karaliskajos dokumentos 1066.gadā, tādējādi tā ir valsts senākā iedzimtā pilsēta piekrastē. Sākotnēji tā attīstījās ap Svētā Michael pili, viduslaikos tā auga bez apdomas, ar biezu savienotu māju un ielu tīklu, izkaisītu ar krāšņu baznīcas arhitektūru. 17.gadsimta vidū sākotnējā pils tika papildināta ar trīs papildus aizsardzības cietokšņiem, jo pilsēta tajā laikā bija Venēcijas valsts autonoms reģions, tādā veidā aizsargājot to no Otomaņu Impērijas uzbrukuma. Pilsētas visslavenākā vieta ir Sv. Jakova katedrāle . Tā ir celta dekoratīvā gotu stilā 15.gadsimta vidū un pabeigta piecdesmit gadus vēlāk. Celtne ir atzīta kā Horvātu arhitektūras meistardarbs ar tās unikālo skeletveida akmens konstrukciju. Mūsdienās, par spīti laika un kara efektiem, Sibenik ir izdevies saglabāt savu raksturu, un tagad tā ir tūristu un kultūras centrs. Pēdējos četrdesmit gadus šeit notiek ikgadējais Starptautiskais bērnu festivāls, kur ielās uzstājas grupas no visas pasaules. Visovac un Skradin Pēc trokšņa un steigas pie ūdenskritumiem, viesus pārsteigs Visovac miers. Šī mazā sala ir Franciskāņu klostera vieta, kas dibināta 16.gadsimtā. Tagad te atrodas grāmatu un manuskriptu bibliotēka, klosteris ir labākā vieta, kur gūt mieru aplūkojot parku perfektā mierā un klusumā. Pie Krka upes grīvas , kur upe sajaucas ar Adrijas jūru, lai veidotu iesāļu ieteku, atrodas Skradin . Sākotnēji tā bija ilīriešu apmetne, romieši to pārveidoja par nocietinātu pilsētu un akvedukta un citu municipālo celtņu atliekas ir labi saglabājušās kā nacionālais monuments

FAKTI PAR PRĀGU Prāga
Čehija, galvaspilsēta
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes. Ievērojams Centrāleiropas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. Vikipēdija
Laika prognoze: 21 °C, ZR vēja ātrums 8 km/h, gaisa mitrums 53%

Vikipēdijas rakstu konkurss notiek no 9. jūnija līdz 19. jūlijam
Prāga
Vikipēdijas lapa
Jump to navigationJump to search Prāga
Praha
valsts galvaspilsēta
Prāga
Karogs: Prāga
Karogs Ģerbonis: Prāga
Ģerbonis
Prāga (Čehija) PrāgaPrāga
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Dibināta ap 870. gadu
Administrācija
• Mērs Adriana Krnácová
Platība
• valsts galvaspilsēta 496 km2
Augstums 399 m
Iedzīvotāji (2015)
• valsts galvaspilsēta 1 259 079
• aglomerācija 2 156 097
Laika josla CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 1xx xx
Mājaslapa praha.eu
Prāga Vikikrātuvē
Prāga (čehu: Praha) ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes. Ievērojams Centrāleiropas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. Prāgas administratīvajās robežās dzīvo vairāk nekā 1,25 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 2,15 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Čehijas lielākā pilsēta un 15. lielākā Eiropas Savienības pilsēta. Pieder pie attīstītākajiem Centrālās un Austrumeiropas valstu reģioniem, kura IKP uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji ES.

Pilsēta ir ar lieliski saglabātu vēsturisko centru un kopš 1992. gada pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Prāga ir populārs tūrisma galamērķis un 2011. gadā to apmeklēja kā 4,4 miljoni ārvalstu tūristu. 2014. gadā Prāga ierindojās TripAdvisor sarakstā kā piecpadsmitais labākais tūrisma galamērķis pasaulē, bet 2015. gadā tā tika iekļauta piektajā vietā.[1] Prāga ir piektais populārākais tūrisma galamērķis Eiropā pēc Londonas, Parīzes, Stambulas un Romas.[2]

Satura rādītājs
1 Vēsture
2 Iedzīvotāji
3 Cilvēki
4 Galerija
5 Atsauces
6 Ārējās saites

Vēsture

Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784.gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas — Hradčany, Malá Strana, Staré Město un Nové Město, tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka.

Ap 870. gadu uzcēla pirmo Prāgas pili, bet 1085. gadā pilsēta kļuva par Bohēmijas karaļu rezidenci.

1346. gadā sāka valdīt karalis Kārlis IV un Prāga kļuva par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1348. gadā nodibināja Kārļa Universitāti, kas bija pirmā universitāte Centrāleiropā. Prāga tajā laikā bija trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāka būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, tajā starpā Kārļa tiltu un Sv. Vita katedrāli. 1378. gadā Prāgā savu darbību izvērsa Jans Huss. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415. gadā, 1419. gadā notika Pirmā Prāgas defenestrācija, kura ievadīja Husītu karu sākumu. 1526. gadā Prāga nokļuva Hābsburgu monarhijas sastāvā. 1583. gadā par Svētās Romas imperatoru ievēlēja Rūdolfu II un pilsēta otrreiz kļuva par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru. 1618. gadā notika Otrā Prāgas defenestrācija, kas bija Trīsdesmitgadu kara tiešais iemesls. Prāga vairākkārt okupēja (zviedru, franču, bavāriešu, prūšu) armijas, kas pārtrauca Prāgas "zelta laikmetu". Pēc Pirmā pasaules kara Prāga kļuva par jaunās Čehoslovākijas galvaspilsētu. 1938. gadā, pēc Minhenes vienošanās, Vācijas karaspēks okupē Sudetu apgabalu, bet 1939. gadā Vācija okupēja visu Čehiju. 1942. gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalināja Reinhardu Heinrihu, tuvojoties Padomju armijai, 1945. gadā Prāgā sākas sacelšanās. 1948. gadā varu sagrāba komunisti. 1968. gadā Prāga bija galvenais Prāgas Pavasara centrs. 1969. gada 19. janvārī čehu students Jans Palahs Vāclavas laukumā veica pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu. 1989. gadā Prāga bija Samta revolūcijas centrs. 1993. gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļuva par Čehijas galvaspilsētu. 2002. gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītajos plūdos.





Iedzīvotāji(PRĀGĀ)

Prāgas iedzīvotāju skaits Gads Iedzīvotāji
1230 apm. 3-4000
1370 apm. 40 000
1600 apm. 60 000
1804 76 000
1837 105 500
1850 118 400 (157 200)
1880 162 300 (314 400)
Gads Iedzīvotāji
1900 201 600 (514 300)
1925 718 300
1950 931 500
1980 1 182 800
1998 1 193 300
2001 1 169 100
2005 1 173 000
2007 1 194 407

Cilvēki

Prāgā dzimuši: Bernards Bolcano (Bernard Bolzano) (1781-1848) — matemātiķis, filozofs
Makss Brods (Max Brod) (1884-1968) — rakstnieks, žurnālists
Vilēms Flusers (Vilém Flusser) (1920—1991) — filozofs
Staņislavs Gross (Stanislav Gross) (1969-) — politiķis
Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek) (1883-1923) — rakstnieks (Osudy dobrého vojáka Švejka za světové války, 1921-22)
Vāclavs Havels (Václav Havel) (1936-2011) — Čehoslovakijas un Čehijas prezidents (1989-2003)
Jaroslavs Heirovskis (Jaroslav Heyrovský) (1890-1967) — ķīmiķis, 1959.gada Nobela prēmija
Francs Kafka (Franz Kafka) (1883-1924) — vācu rakstnieks ("Pārvēršanās", 1915)
Kārlis IV (Karl IV., Karel IV.) (1316-1378) — Svētās Romas imperators (1347-1378)
Kārlis Kautskis (Karl Kautsky) (1854-1938) — sociāldemokrātijas klasiķis
Hanss Kelzens (Hans Kelsen) (1881-1973) — jurists
Jūda Loevs (Judah Loew) (1525-1609) — ebreju filozofs
Jans Masarīks (Jan Masaryk) (1886-1948) — diplomāts
Jirži Mencels (Jiří Menzel) (1938-) — kinorežisors (Ostře sledované vlaky, 1966)
Jans Neruda (Jan Neruda) (1834-1891) — čehu dzejnieks
Jozefs Nesvadba (Josef Nesvadba) (1926-2005) — rakstnieks
Madlēne Olbraita (Madeleine Albright) (1937-) — ASV politiķe
Antons Reiha (Anton Reicha) (1770-1836) — franču mūzikas teorētiķis
Rainers Marija Rilke (Rainer Maria Rilke) (1875-1926) — vācu dzejnieks (Die Sonette an Orpheus, 1922)
Jaroslavs Seiferts (Jaroslav Seifert) (1901-1986) — čehu dzejnieks
Vilhelms Šteinics (Wilhelm Steinitz) (1836-1900) — šahists, pirmais pasaules čempions
Svētais Vāclavs (Svatý Václav) (ap 907-935) — kņazs, svētais
Vāclavs II Pšemisls (Václav II.) (1271-1305) — Bohēmijas un Polijas karalis
Francs Verfels (Franz Werfel) (1890-1945) — vācu rakstnieks
Makss Verheimers (Max Wertheimer) (1880-1943) — psihologs
Johans Aloīzs Zēnefelds (Johann Alois Senefelder) (1771-1834) — litogrāfijas izgudrotājs
Berta fon Zutnere (Bertha von Suttner) (1843-1914) — pacifiste, Nobela Miera prēmija 1905.gadā

Galerija

Prāgas jumti




Vāclava laukums




Zelta ieliņa




Staro Mesto laukums


Astronomiskais pulkstenis




Hradčany - Prāgas pils














































Ņujorka

Ņujorka ir viena no populārākajām, iespaidīgākajām pilsētām pasaulē, tapēc arī kā daudziem, mans sapnis ir kādreiz nokļūt šeit. Manuprāt, tiešām daudziem ir tāds sapnis un katram mērķis, kapēc vēlas nokļūt tur ir
savadāks. Mani šī pilsēta piesaista ar savām lielajām ēkām, dzīves stilu, reklāmām, ar brīvības statuju un protams viņu Hotdogi. Kurš gan nevēlētos, kā filmā izbaudīt arī kādu īstu Amerikāņu beisbola spēli,
pabraukāties ar taksometru, redzēt visu dzivē. Manuprāt, jau kopš bērna kājas esmu vēlējies būt tur izbaudīt viņu dzīvesstilu un visu šo parējo.


Starpcitu brīvības statuja... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
1.
Starpcitu, brīvības statuja kas atrodas Ņujorkā, rīt 28. oktobrī svin savu 126. gadadienu, tā tika atklāta 1886. gada 28. oktobrī.

Ņujorkā ir ap 4000 uzkodu... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
2.
Ņujorkā ir ap 4,000 uzkodu, ēdienu un dzērienu pārdevēju.

Vairāk nekā 47 procenti no... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
3.
Vairāk nekā 47 procenti no Ņujorkas iedzīvotājiem, kas vecāki par 5. gadiem mājās runā nejau angļu, bet citā valodā.

Federālo rezervju banka... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
4.
Federālo rezervju banka, glabā apmēram 25 procenti no pasaules zelta, kas atrodas 80 pēdas zem bankas.

Ņujorkas metro sistēma ir... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
5.
Ņujorkas metro sistēma ir lielākā masu tranzīta sistēma pasaulē ar 468 stacijām.


36 no pascaronreizējā... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
6.
36% no pašreizējā iedzīvotāju skaita Ņujorkā ir dzimuši ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm.

Gennaro Lombardi atvēra... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
7.
Gennaro Lombardi atvēra pirmo ASV picēriju Ņujorkā 1895. gadā.

Ņujorkas iedzīvotāji ceļo... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
8.
Ņujorkas iedzīvotāji ceļo vidēji 40 minūtes katru dienu uz darbu.

Atscaronķirībā no vairuma... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
9.
Atšķirībā no vairuma lielāko apakšzemes sistēmās visā pasaulē, Ņujorkas metro darbojas 24 stundas diennaktī.

Monako ir mazāka nekā... Autors: fcsc Daži fakti par Ņujorku!
10.
Monako ir mazāka nekā centrālais parks.


25 interesanti fakti par zīmīgo orientieri Ņujorkas panorāmā - Brīvības statuju, kura kļuvusi par vienu no pazīstamākajiem ASV simboliem:
1. Statujas "galva" pirmoreiz publikai tika demonstrēta Pasaules izstādes laikā Parīzē, 1878. gadā.

2. Brīvības statuja atveidota pēc romiešu brīvības dievietes tēla līdzības.

3. No pamatnes līdz lāpas augšgalam statuja ir 93 metrus augsta. Tā sver 204 tonnas.

4. "Brīvības lēdijai" ir 879. apavu izmērs, bet vidukļa apkārtmērs – 33,5 metri.

5. Lai sasniegtu skatu platformu statujas kronī, apmeklētājiem jāmēro 354 pakāpieni.

6. Ik gadu Brīvības statuju apmeklē aptuveni četri miljoni cilvēku. Salīdzinājumam – Eifeļa tornī ierodas ap sešiem miljoniem tūristu, bet "Londonas acs" panorāmas rats vilina apmēram trīsarpus miljonus interesentu
gadā.

7. Septiņas smailes Brīvības statujas kronī simbolizē septiņus pasaules okeānus un septiņus kontinentus, norādot uz brīvību kā visaptverošu jēdzienu.

8. Statujas struktūra izgatavota no dzelzs. Tā klāta vara plātnēm, kuras oksidācijas dēļ laika gaitā kļuvušas zaļas. Lai gan to var nodēvēt par zināmu bojājumu, apsūbējums vienlaikus pasargā statuju no tālāka
nodiluma vides faktoru iespaidā.

9. Statujas idejas autors ir Eduārs Labulē, bet izstrādātāji franču skulptors Frederiks Ogists Bartoldi un inženieris Gustavs Eifelis, kurš, kā zināms, ir arī Eifeļa torņa projektētājs.

10. Lai izgatavotu statujas vara detaļas, tika izmantoti 300 dažādu veidu āmuri.

11. Lai gan "Brīvības lēdijas" kājas novērotājam redzamas tikai daļēji, patiesībā tām blakus atrodas salauztas važas un ķēdes. Turklāt statujai ir gaisā pacelta labā
kāja, kas simbolizē atbrīvošanos no apspiešanas un verdzības.

12. Par spīti pozitīvajai statujas simboliskajai nozīmei, sākotnēji afroamerikāņi ASV valdošā rasisma un diskriminācijas dēļ to uzskatīja par drīzāk ironisku
Amerikas simbolu.

13. Statujas oriģinālā lāpa 1984. tika aizstāta ar jaunu detaļu, kura izgatavota no apzeltīta vara.

14. Statujas un tās pjedestāla būvniecības izmaksas pielīdzināmas aptuveni 10 miljoniem ASV dolāru, ņemot vērā valūtas mūsdienu vērtību.

15. 1982. gadā tika atklāts, ka statujas galva patiesībā uzstādīta ar aptuveni 0,7 metru novirzi no figūras centra ass.

16. Statujas 300 vara detaļas ASV nonāca 214 konteineros uz franču kuģa "Isere" klāja, kurš gandrīz nogrima vētras laikā Atlantijas okeānā.

17. 1984. gadā ASV Brīvības statuja tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

18. Stiprā vējā statuja var šūpoties ar septiņu centimetru nobīdi, bet tās lāpa – pat ar aptuveni 11 centimetru nobīdi.

19. 1944. gadā Brīvības statujas kroņa apgaismojums tika uzstādīts mirgošanas režīmā, Morzes kodā atveidojot burtu "V" (no angļu valodas vārda "victory" jeb
"uzvara") – trīs īsi un viens garš signāls. Šādi tika atzīmēta Sabiedroto uzvara Otrā pasaules karā.

20. 16 gadus (no 1886. līdz 1902.) statuja kalpoja arī kā bāka, izgaismojot ceļu jūrasbraucējiem gandrīz 40 kilometru attālumā no krasta.

21. 1886. gadā pēc statujas uzstādīšanas tā bija augstākā dzelzs konstrukcija pasaulē.

22. Kopumā reģistrēti divi pašnāvības gadījumi (1929. un 1932. gadā), nolecot no Brīvības statujas, tomēr zināms, ka daudziem cilvēkiem pašnāvības mēģinājumi, lecot
no statujas kroņa, bijuši nesekmīgi – viņiem izdevies izdzīvot.

23. Daudzviet pasaulē uzstādītas statujas replikas, tostarp mazāka Brīvības lēdijas versija Parīzē, kā arī Lasvegasā.

24. 2015. gada oktobrī tiks atzīmēta statujas 129. jubileja.

25. Pēc teroristu uzbrukumiem 2001. gada 11. septembrī statuja drošības apsvērumu dēļ tika slēgta. Tās pjedestāls apmeklētājiem no jauna durvis vēra 2004. gadā, bet pati statuja – 2009.
gadā. Tomēr šobrīd kroņa skatu platformā vienlaikus var uzturēties ierobežots skaits cilvēku.





Slovēnija Slovēnija ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Slovēnijas galvaspilsēta ir Ļubļana, kas ir arī tās lielākā pilsēta. Rietumos Slovēnija robežojas ar Itāliju, ziemeļos ar Austriju, ziemeļaustrumos ar Ungāriju, austrumos ar Horvātiju, bet Slovēnijas dienviddaļu apskalo Adrijas jūra. Slovēņi,tā pat kā krievi,poļi,čehi,ir slāvi.Viņi pieder pie dienvidslāvu grupas (serbi,horvāti,melnkalnieši,bulgāri un maķedonieši).Valsts valoda ir slovēņu,bet daudzi,īpaši vecāka gada gājuma cilvēki,prot arī serbu valodu,horvātu,kā arī,ja skolā bija macīta,krievu valodu.Taču dažās pašvaldības,ka reģionālās valodas statusu ir ieguvušas itāļu un ungāru valoda. Slovēnija ieguva neatkarību no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas 1991.gada 25.jūnijā.Bijušās Dienvidslāvijas sastāvā bija arī Serbija,Melnkalne,Bosnija un Hercogovina,Horvātija un Maķedonija.Par savu neatkarību nācās pakarot ar Dienvidslāvijas federālo armiju,taču salīdzinot,ar citām republikām,tur nebija tik asiņaini notikumi un dažādas etniskās tīrīšanas. Lai gan Slovēnija bija viena no mazākajām Dienvidslāvijas republikām, tā deva vislielāko atbalstu tās visas federācijas ekonomikai. Tās iekšzemes kopprodukts bija 212% no kopējā. Arī eksporta un importa ziņā Slovēnija bija priekšā pārējām republikām. Mūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas valsti, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava valoda, īpatnēja kultūra un labi attīstīta saimniecība. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem. Hokejs Pirmā hokeja spēle Slovēnijā notika 1929.gadā starp "Ilirija" un "Kamnik" komandām. Savukārt pirmais starptautiskais mačs starp "Ilirija" un Austrijas komandu "KAC" no Klāgenfurtes notika tagadējā Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā 1932.gadā. Divus gadus vēlāk "Ilirija" aizvadīja spēli ar Rumānijas izlasi. Pēdējos gados slovēņu hokejs ir ievērojami progresējis, jo vietējās hokeja komandas aizvada kopīgo čempionātu ar Austriju. Nelielie spēlētāju resursi ir kļuvuši par mazu „slovēņu brīnumu”, jo izlase piecas reizes jau ir spēlējusi augstākajā divīzijā un tagad pēc divu gadu pārtraukuma atguva tiesības spēlēt elitē. Slovēnijā oficiāli ir reģistrēti tikai 943 spēlētāji, no kuriem 155 ir vīrieši. Un no šiem 155 spēlētājiem slovēņi spēj izveidot konkurētspējīgu valstsvienību, kas atkal centīsies saglabāt vietu elitē.
Autors: abatons Nedaudz par Slovēniju!
1.
Anže Kopitars Anže... Autors: abatons Nedaudz par Slovēniju!
2. Anže Kopitars (Anže Kopitar),spēlē Los Andželosas Kings

Mitja Robars Mitja... Autors: abatons Nedaudz par Slovēniju!
3. Mitja Robars (Mitja Robar),spēlē Acroni Jesenice
Book your Excursions
Cafe / Snack Bars in Kos
Whether you like to relax, chill out, take a break or go out it doesn’t matter how you call it “a coffee break” in Kos has so many enchanting interpretations of the concept, finding a favourite chill out spot is hard to choose. Some Cafés open from early in the morning and others a little later on but they are all awaiting for you for quick coffee or a bite whether you are strolling in town or spending a lazy afternoon taking in the scenery at one of the beaches. As the sun goes down and you’re getting ready for your night out most Cafés turn into Café Bars offering those first few drinks that get the chit chat going before you hit the bars and clubs and let yourself go …just a little.
Dining in Kos Island
Kos will satisfy everyone’s taste in food. From the little picturesque restaurants with their traditional dishes, the tempting starter-dishes at the various ouzeri places to the taverns
and fish taverns with their wonderful aromas that will definitely make you hungry, you will not know where to start from. Not forgetting the international cuisine restaurants, such as Italian with a wide variety of pasta and exotic pizza, sweet and sour Chinese, Indian and red hot Mexican. All these unforgettable gastronomical tastes are available for you not only in Kos Town but in the villages too.

Kos Island Nightlife

Kos truly has a unique nightlife. The young, the fashionable, the restless even the traditional quiet type are all drawn to the island’s nightlife. Beach bars offer the amazing

combination of a beautiful sea front and cool drink for those in search of a more romantic evening and for those after an all-nighter Kos town has streets filled with bars and dance

floors to have you spinning until the early morning. No matter where you find yourself in Kos you will have a memorable night to add to your holiday diary.

Shopping in Kos

Kos Island manages to successful combine a heritage of traditional products along with the latest technological advances. By taking a stroll through the picturesque streets of the Old

Town one will quickly realize that there is a vast variety of products to choose from. So whether you’re looking for that bar of olive oil soap known for its natural value, or maybe a

jar of locally produced honey, to the latest game console for the young ones, or just looking to spoil yourself with some jewelry pieces you will find everything and at reasonable prices.

Thermal Springs Thermal Springs Therma beach is located 8km after Psalidi area and about 10km from Kos town. Therma is exceptional, due to the hot water (that’s where the name came f... read more Greek Evening Greek Evening Α little village called Zia with a fantastic view attracting many visitors, tourists, Greek holiday makers and local excursionists. Share with us the ... read more Bodrum (Alikarnassos) Bodrum (Alikarnassos) Explore the mystique of Anatolia trapped in the aroma of spices and the semi-lighting marbled Turkish baths. Take a walk in a city that still holds th... read more Kalymnos - Plati - Pserimos Kalymnos - Plati - Pserimos From ancient times, the municipalities of Kalymnos were the central core of social life on the island with their own archives and nobility. In Kalymno... read more Island Tour Island Tour The island tour program begins from Hippocrate's tree (platan), next stop is the Asklepeion, a universal monument, many interesting things to see and ... read more Nisyros island Nisyros island Formed from volcano eruptions, Nisiros is a place of wild beauty. According to mythology, during the period of the Gigantomachy (war of the Giants) Po





Hipokrāts Dzimis ap 460. gadu p.m.ē.
Kosā (mūsdienās Valsts karogs: Grieķija Grieķija)
Miris ap 370. gadu p.m.ē.
Larisā, Tesālijā (mūsdienās Valsts karogs: Grieķija Grieķija)
Pilsonība sengrieķis
Nodarbošanās ārsts





Hipokrats
Hipokrats no Kosas
Ἱπποκράτης ὁ Κῷος
Hipokrats no Kosas

Kosas Hipokrats (grieķu: Ἱπποκράτης ὁ Κῷος, Hippokrátēs ho Kṓos, dzimis ap 460. gadu p.m.ē., miris ap 370. gadu p.m.ē.) bija Perikla laikmeta sengrieķu ārsts un filozofs, viena no svarīgākajām personām medicīnas vēsturē, tiek saukts par "medicīnas tēvu". Par viņa dzīvi ir zināms maz. Viņš dibināja Hipokrata ārstu skolu, viņa sekotājiem tiek piedēvēta Hipokrata zvēresta nodošanas tradīcijas ieviešana, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām.
Viņš pievērsās arī garīgu slimību ārstēšanai. Viņš esot ieviesis tādus terminus kā paranoja, mānija, melanholija, bet mūsdienās šo jēdzienu izpratne ir mainījusies, salīdzinot ar Hipokrata piedāvātajiem skaidrojumiem. Tiek uzskatīts, ka Hipokrats bija pirmais, kas visus cilvēkus dalīja grupās pēc temperamenta, tas ir, sangviniķos, flegmatiķos, holēriķos un melanholiķos.
Hipokrata zvērests Pamatraksts: Hipokrata zvērests Hipokrata zvērests ir svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas. Tradicionāli šo solījumu saista ar Hipokrata izveidoto ārstniecības skolu Senajā Grieķijā, kaut gan ir izteikts pieņēmums, ka šis zvērests ir senāks un tapis jau Pitagora (ap 580./572.–ap 500./490. gadu p.m.ē.) laikā.[1] Mūsdienās Hipokrata zvēresta teksts ir sastopams (Bildes no Kosas ,Grieķijas)






BOSNIJA UN HERCOGNOVINA
Pirms 20 gadiem Bosnijas kara laikā tika sagrauts Mostaras pilsētas simbols un viens no Bosnijas un Hercogovinas dārgumiem – vairāk nekā pirms 400 gadiem celtais Vecais tilts, kurš savienoja pretējās upes pusēs dzīvojošās horvātu un musulmaņu kopienas.
Senā Osmaņu impērijas laikā dibinātā pilsēta un tās 16. gadsimtā celtais tilts kļuva par upuri nežēlīgajam karam pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kas izcēlās sabrūkot Dienvidslāvijai.
Tiltu 1993. gada 9. novembrī sagrāva horvātu spēku, kuri cīnījās pret Bosnijas musulmaņiem, raidītie šāviņi. Simboliski tika sagrauta gadsimtiem senā dažādu ticību un tautību pilsētas iedzīvotājus vienojošā saikne.

Karā gandrīz pilnīgi nopostīta bija arī senā pilsēta. Tomēr kopš 1998. gada pilsētā notiek restaurācija un 2004. gada 23. jūlijā atklāts atjaunots Vecais tilts, liecina informācijas ANO Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) vietnē.

20. gadadienu kopš tilta sagraušanas Bosnijā un Hercogovinā atzīmēja ar lēkšanas sacensībām no 24 metrus augstās būves, vēsta raidsabiedrība "Euronews".



Kanāda Autors: SHAZAMU Nedzirdēti FAKTI par KANĀDU!!!
1.
Tajā notika daudz vēsturisku kauju.

2. Tā sastāv no 9 984 670 kvadrāt kilometriem un tai ir 6 laika joslas

3. Kanādā atrodas pasaules garākā iela Yonge Street. Tās garums sasniedz 2000 km un sniedzas no Ontario ezera līdz pat Minesotas štata robežai.

4. Kanādai ir pasaules garākā krasta līnija kas vēršas teju 202 080 kilometru garumā.

5. Lāču mazulis vārdā Winnipeg(Vinnijs) tika pārvests no Kanādas uz zooloģisko dārzu Lielbritānijā 1915. gadā. Mazs puika vārdā Christopher Robin Milne dievināja apmeklēt šo mazo lācīti. No tā viņa tēvs A.A.Milns izdomāja uzrakstīt grāmatu par Vinniju pūku.

6. Kanādiešu moto Mari Usque ad Mare, nozīmē ''No jūras uz jūru.''

7. Toronto Rogers Centrā (agrāk zināms kā SkyDome) atrodas pasaules lelākais SONY platekrāns un tā izmēri ir 10m x 33.6m. Iespaidīgi ne!

8. BlackBerry viedtalrunis tika izstrādāts Ontario (Motions Waterloo Offices). Kanādā.

9. Kanādā atrodās vislielākā monēta pasaulē, tā sasniedz 9 metrus apkārtmērā un tā ir 1951 gada monētas atdarinājums.

10. ASV ir divas reizes iebrukusi Kanādā, 1775 un 1812 gadā




MEKSIKA