Vācu aitu suns ir neparasts mūsdienu audzētāju sasniegums; kaut gan šķirnes vēsture ir samērā īsa, tas kļuvis par vienu no pasaulē populārākajiem suņiem. Vācijā jau izsenis audzēti spēcīgi un uzticami darba suņi, kurus izmantoja lopu ganīšanai un sargāšanai.

Šie aitu suņi veidojušies daudzu gadsimtu gaitā, un tiem atkarībā no reģiona, vides un specifiskām reģionālām tradīcijām piemitušas dažādas īpašības. Selekcijas gaitā radās suņi ar atšķirīgu kažoku, krāsu, ārējām pazīmēm un prasmēm.

Deviņpadsmitajā gadsimtā cilvēki sāka klasificēt šos dažādos suņu veidus, grupēt tos pa šķirnēm; pēc tam tapa standarti un klubi, kas sekmēja šķirnes īpašību nostiprināšanos. Vācu aitu suņi sākotnēji tika audzēti, lai ganītu aitas skarbos laikapstākļos, tāpēc tā vidēji garais dubultais kažoks pasargā suni no lietus un sniega, kā arī tas ir netīrumu izturīgs.

Vēsture

Par mūsdienu vācu aitu suņu šķirni tādu, kāda tā ir, jāpateicas Maksam fon Štefanicam (1864 – 1936) no 1891. gadā dibinātās biedrības "Phylax", kas apvienoja Vācijas vietējo suņu audzētājus. Štefanics interesējās par Vācijas vietējo suņu izmantošanu noteikta veida darba suņu radīšanai. Viņš 1899. gadā apmeklēja suņu izstādi Karlsrūē Vācijas rietumos, un viņa uzmanību piesaistīja vilkam līdzīgs suns, ko izmantoja aitu ganīšanai, – tieši šādu suni viņš bija vēlējies izveidot. Viņš to nopirka, nosauca par Horandu fon Grafratu, un šis suns kļuva par viņa pavairošanas programmas pamatu. Štefanics nodibināja Vācu aitu suņu biedrību, Horands fon Grafrats kļuva par pirmo vācu aitu suni un arī pa pirmo šīs šķirnes reģistros ierakstītos suni. Štefanics nopirka arī Horanda brāli Luhsu un sapāroja abus ar piemērotām kucēm, bet pēctečus intensīvi krustoja savā starpā, lai nostiprinātu šķirnes īpašības; mazliet tika piejauktas arī citu aitu suņu šķirņu asinis. Veiksmīgākais Horanda dēls bija Hektors fon Švābens; viņš un vēl cits radinieks Bevolfs ievērojami ietekmēja šķirnes genofondu. Štefanica sacerētais šķirnes moto pēc tās standarta izveidošanas bija "noderīgums un prāts."

Raksturs

Vācu aitu suņi var būt nedaudz vēsi, bet ne agresīvi. Šie suņi ir rezervēti, tie neveido draugus uzreiz,
taču, tiklīdz tas notiks, viņi būs ļoti lojāli. Ja suns jūtas apdraudēts, viņš var būt stiprs un spēj aizsargāt,
kas padara viņu par izcilu sargsuni.
Šis augsti inteliģentais suns var būt trenēts gandrīz jebkura darba veikšanai – sākot ar akla cilvēka pavadīšanu, beidzot ar narkotiku meklēšanu.
Vienīgā ziņa, kurā šis suns nav piemērots, ir būšana vienatnē ilgāku laika periodu.
Bez kompānijas, pienācīgas fiziskas slodzes un iespējas izmantot savu inteliģenci – viņš kļūst garlaikots un izmisis.
Kā jebkuram sunim, arī vācu aitu sunim nepieciešama agrīna socializācija
tas nozīmē, ka sunim jāparāda daudzi dažādi cilvēki, vides, skaņas un pieredzes – kamēr tas vēl ir jauns.

Kopšana

Šiem suņiem ir nepieciešama fiziska slodze katru dienu. Ja tas nenotiks, vari sagaidīt problēmas.
Garlaikošanās un nepietiekama slodze novedīs pie uzvedības problēmām – rakšanas, riešanas, priekšmetu graušanas.
Vācu aitu sunim nepieciešams nodarbināt ne tikai ķermeni, bet arī prātu. Šiem suņiem patīk košļāt priekšmetus, un to spēcīgais žoklis var sabojāt gandrīz visus materiālus. Ja tie izvēlas neīsto priekšmetu, ko grauzt,
viņi var sabojāt zobus, norīt kaut ko, kas izraisīs nelabumu vai pat liks aizrīties. Tāpēc pasargā savu suni, sniedzot viņam drošas rotaļlietas un kaulus. Šīs šķirnes suņi met apmatojumu visa gada garumā. Ja tu vēlies šo suni, sagaidi apmatojumu uz savām drēbēm un mēbelēm – principā visur savās mājās. Nav brīnumlīdzekļa, kas pret to palīdzētu – vienkārši pieņem to. Taču suņa ķemmēšana 2 – 3 reizes nedēļā palīdzēs efektīvāk savākt apmatojumu.
Pārāk bieža suņa vannošana mazina kažoka kvalitāti, tāpēc dari to tikai tad, kad tas tiešam nepieciešams. Kopumā šie suņi ir tīrīgi un bez smakām.
Sunim nepieciešams apgriezt nagus reizi mēnesī, un jāpārbauda ausis reizi nedēļā, kuras arī jāiztīra ar vates tamponu, kas iemērkts ausu tīrāmajā līdzeklī.
Sniedz sunim rotaļlietas, kuras var košļāt. Zobu tīrīšana ar mīkstu zobu suku un suņiem piemērotu zobu pastu arī ir labs veids, kā pasargāt mīluļa mutes dobuma veselību.

Barošana

Ieteicamā dienas deva ir 3 – 4 glāzes augstas kvalitātes sausās barības, kas sadalīta divas maltītēs.
Tomēr atceries – tas, cik daudz pieaugušam sunim ir jāēd, ir atkarīgs no viņa vecuma, izmēra, ķermeņa uzbūves, vielmaiņas un fizisko aktivitāšu daudzuma.
Suņi ir individuālas personības tāpat kā cilvēki, un katram no tiem nepieciešams atšķirīgs barības daudzums. Barības kvalitāte arī rada atšķirību.
Jo kvalitatīvāka tā ir, jo barojošāka tā būs – tas nozīmē, ka to vajadzēs pasniegt mazākos daudzumos.
Tev būs īpaši jāparūpējas par kucēniem. Vācu aitu suņa kucēni aug ļoti strauji vecumā no 4 līdz 7 mēnešiem,
kas var radīt kaulu bojājumus. Tāpēc tiem nepieciešams dot augstas kvalitātes, mazkaloriju barību (22 – 24 % proteīna un 12 – 15 % tauku)

Vācu aitu suns ir ļoti populāra suņu šķirne visā pasaulē tāpēc cilvēki taisa apģērbus un citus aksesuārus uz kuriem ir attēlots Vācu aitu suns

Viens no populārākajiem Vācu aitu suņiem

Šobrīd viņš mīt dzīvnieku patversmē ASV, kur kopēja par viņu saka: “Varbūt viņš nav pats skaistākais suns no ārienes, bet viņa sirds un dvēsele ir mirdzoša.” Tomēr šķiet, ka ļoti daudziem cilvēkiem suns, īsāk saukts par Kvazi, šķiet visādi pievilcīgs arī no ārienes. Kad sociālajos tīklos tika ievietots sludinājums,
ka viņš pieejams adopcijai, atsaucās ārkārtīgi daudz cilvēku, un jau drīz Kvazi kļuva par interneta zvaigzni. Viņam pat ir pašam sava Facebook lapa ar nosaukumu “Quasi the great”.

Vēl citi attēli